Korporatīvā krāpšana: Aktīvu piesavināšanās shēmas
Ronintell - 2024. gada 8. novembris
Kā iepriekš rakstījām, ACFE (Association of Certified Fraud Examiners) 2016. gada ziņojumā “Report to the Nations on Occupational Fraud and Abuse” piedāvā korporatīvās krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas klasifikācijas sistēmu, kura pamatā sastāv no trīs blokiem:
Korupcija
Aktīvu piesavināšanās
Krāpšana finanšu pārskatos
Šoreiz par aktīvu piesavināšanos.
Tās ir krāpšanas shēmas, kurās darbinieks zog vai ļaunprātīgi izmanto darba devējas organizācijas resursus. Aktīvu piesavināšanās shēmas sīkāk var strukturēt divos apakš-blokos:
Skaidra nauda
Inventārs un visi pārējie aktīvi
Skaidra nauda
1) Kasē esošās skaidras naudas zādzība – shēma, kurā vainīgais piesavinās skaidru naudu, kas atrodas cietušās organizācijas telpās;
2) Skaidras naudas maksājumu zādzība:
Nosmelšana (Skimming) – shēmas, kurās ienākošais maksājums tiek nozagts no organizācijas pirms tas tiek reģistrēts organizācijas grāmatvedībā un uzskaitē:
Pārdošanas:
Nereģistrētas;
Nepietiekami novērtētas.
Debitoru parādi:
Norakstīšanas shēmas;
Aizstāšanas shēmas;
Nemaskētas maksājumu nozagšanas.
Atmaksāšanas un citi.
Naudas zādzība (Cash Larceny) – shēma, kurā ienākošais maksājums tiek nozagts no organizācijas pēc tam, kad tas ir reģistrēts organizācijas grāmatvedībā un uzskaitē.
3) Krāpnieciski maksājumi:
Norēķinu shēmas, kurās darbinieks liek savam darba devējam veikt maksājumu, iesniedzot rēķinus par fiktīvām precēm vai pakalpojumiem, uzpūstus rēķinus vai rēķinus par personīgajiem pirkumiem:
Čaulas uzņēmumi;
Izmantojot pārdevējus, kas nav līdzvainīgi;
Personīgi pirkumi.
Atlīdzības shēmas, kurās darbinieks liek savam darba devējam veikt maksājumu, iesniedzot nepatiesas prasības par kompensāciju:
Fiktīvs darbinieks;
Viltotas algas;
Komisijas shēmas.
Izdevumu atlīdzināšanas shēmas, kurās darbinieks iesniedz prasību atlīdzināt fiktīvus vai palielinātus uzņēmējdarbības izdevumus:
Nepareizi raksturoti izdevumi;
Pārspīlēti izdevumi;
Fiktīvie izdevumi;
Vairākkārtējas atlīdzības.
Rēķinu manipulācijas – shēmas, kurās darbinieks nozog sava darba devēja līdzekļus, pārtverot, viltojot vai mainot čeku vai elektronisko maksājumu, kas iemaksāts vienā no organizācijas bankas kontiem:
Viltots dokumenta izdevējs;
Viltots apstiprinājums;
Izmainīts maksājuma saņēmējs;
Pilnvarots dokumenta izdevējs.
Kases aparāta izmaksas – shēmas, kurās darbinieks veic nepatiesus ierakstus kases aparātā, lai slēptu krāpniecisku skaidras naudas izņemšanu:
Viltus tukšumi;
Viltus atmaksāšanas.
Inventārs un visi pārējie aktīvi
Shēmas, kurās darbinieks nozog vai ļaunprātīgi izmanto cietušās organizācijas ne-naudas līdzekļus:
Ļaunprātīga izmantošana
Zādzības:
Aktīvu pieprasīšana un nodošana
Viltus pārdošanas un piegādes
Pirkšanas un saņemšanas
Nemaskēta zādzība
Savā 2024. gada ziņojumā “Occupational Fraud 2024: A Report to the Nations” ACFE konstatēja, ka aktīvu piesavināšanās shēmas ir sastopamas visbiežāk – 89% ziņoto krāpšanas gadījumu ietvēra aktīvu piesavināšanos.
Korupcija
Aktīvu piesavināšanās
Krāpšana finanšu pārskatos
Šoreiz par aktīvu piesavināšanos.
Tās ir krāpšanas shēmas, kurās darbinieks zog vai ļaunprātīgi izmanto darba devējas organizācijas resursus. Aktīvu piesavināšanās shēmas sīkāk var strukturēt divos apakš-blokos:
Skaidra nauda
Inventārs un visi pārējie aktīvi
Skaidra nauda
1) Kasē esošās skaidras naudas zādzība – shēma, kurā vainīgais piesavinās skaidru naudu, kas atrodas cietušās organizācijas telpās;
2) Skaidras naudas maksājumu zādzība:
Nosmelšana (Skimming) – shēmas, kurās ienākošais maksājums tiek nozagts no organizācijas pirms tas tiek reģistrēts organizācijas grāmatvedībā un uzskaitē:
Pārdošanas:
Nereģistrētas;
Nepietiekami novērtētas.
Debitoru parādi:
Norakstīšanas shēmas;
Aizstāšanas shēmas;
Nemaskētas maksājumu nozagšanas.
Atmaksāšanas un citi.
Naudas zādzība (Cash Larceny) – shēma, kurā ienākošais maksājums tiek nozagts no organizācijas pēc tam, kad tas ir reģistrēts organizācijas grāmatvedībā un uzskaitē.
3) Krāpnieciski maksājumi:
Norēķinu shēmas, kurās darbinieks liek savam darba devējam veikt maksājumu, iesniedzot rēķinus par fiktīvām precēm vai pakalpojumiem, uzpūstus rēķinus vai rēķinus par personīgajiem pirkumiem:
Čaulas uzņēmumi;
Izmantojot pārdevējus, kas nav līdzvainīgi;
Personīgi pirkumi.
Atlīdzības shēmas, kurās darbinieks liek savam darba devējam veikt maksājumu, iesniedzot nepatiesas prasības par kompensāciju:
Fiktīvs darbinieks;
Viltotas algas;
Komisijas shēmas.
Izdevumu atlīdzināšanas shēmas, kurās darbinieks iesniedz prasību atlīdzināt fiktīvus vai palielinātus uzņēmējdarbības izdevumus:
Nepareizi raksturoti izdevumi;
Pārspīlēti izdevumi;
Fiktīvie izdevumi;
Vairākkārtējas atlīdzības.
Rēķinu manipulācijas – shēmas, kurās darbinieks nozog sava darba devēja līdzekļus, pārtverot, viltojot vai mainot čeku vai elektronisko maksājumu, kas iemaksāts vienā no organizācijas bankas kontiem:
Viltots dokumenta izdevējs;
Viltots apstiprinājums;
Izmainīts maksājuma saņēmējs;
Pilnvarots dokumenta izdevējs.
Kases aparāta izmaksas – shēmas, kurās darbinieks veic nepatiesus ierakstus kases aparātā, lai slēptu krāpniecisku skaidras naudas izņemšanu:
Viltus tukšumi;
Viltus atmaksāšanas.
Inventārs un visi pārējie aktīvi
Shēmas, kurās darbinieks nozog vai ļaunprātīgi izmanto cietušās organizācijas ne-naudas līdzekļus:
Ļaunprātīga izmantošana
Zādzības:
Aktīvu pieprasīšana un nodošana
Viltus pārdošanas un piegādes
Pirkšanas un saņemšanas
Nemaskēta zādzība
Savā 2024. gada ziņojumā “Occupational Fraud 2024: A Report to the Nations” ACFE konstatēja, ka aktīvu piesavināšanās shēmas ir sastopamas visbiežāk – 89% ziņoto krāpšanas gadījumu ietvēra aktīvu piesavināšanos.