Jauna krāpniecības shēma
Ronintell - 2026. gada 16. februāris
“Santander UK” ir izdevis brīdinājumu par jaunu krāpniecības shēmu, kas cirkulē sociālo mediju platformās, tostarp “TikTok”.
Shēma ir vērsta uz cilvēkiem, kuri piedāvā “vieglu naudu” vienkāršiem tiešsaistes uzdevumiem, piemēram, video atzīmēšanai ar “patīk”. Sākotnējais kontakts bieži notiek, izmantojot sociālos medijus, kam seko sarunas WhatsApp vai Telegram. Pēc tam upuri tiek mudināti veikt bankas pārskaitījumus vai izveidot kriptovalūtu kontus, kas galu galā noved pie finansiāliem zaudējumiem.
Laikā no 2025. gada oktobra līdz decembrim šāda veida krāpniecības veidā tika nozagti vairāk nekā 95 000 mārciņu (aptuveni 111 000 eiro). Lai izskatītos ticami, noziedznieki bieži vien uzdodas par labi pazīstamiem uzņēmumiem, piemēram, “Allianz” vai “Indeed”, vai izmanto pilnībā izdomātus zīmolu nosaukumus.
Satraucošākais ir tas, cik nemanāmi šīs krāpniecības shēmas iekļaujas ikdienas tiešsaistes uzvedībā. Piedāvājumi nav agresīvi vai acīmredzami viltoti – tie izskatās ikdienišķi, pazīstami un viegli atmetami kā nekaitīgi.
Varam secināt, ka sociālās platformas, automatizācija un mākslīgā intelekta rīki turpina attīstīties. Šāda veida mazas piepūles, bet augstas ticamības krāpniecība, visticamāk, kļūs arvien izplatītāka. Piesardzība tiešsaistē vairs nenozīmē tikai pamanīt sliktas gramatikas vai neveikla dizaina kļūdas, bet gan arī atzīt, ka pat ļoti ikdienišķa mijiedarbība var radīt reālu risku.
Shēma ir vērsta uz cilvēkiem, kuri piedāvā “vieglu naudu” vienkāršiem tiešsaistes uzdevumiem, piemēram, video atzīmēšanai ar “patīk”. Sākotnējais kontakts bieži notiek, izmantojot sociālos medijus, kam seko sarunas WhatsApp vai Telegram. Pēc tam upuri tiek mudināti veikt bankas pārskaitījumus vai izveidot kriptovalūtu kontus, kas galu galā noved pie finansiāliem zaudējumiem.
Laikā no 2025. gada oktobra līdz decembrim šāda veida krāpniecības veidā tika nozagti vairāk nekā 95 000 mārciņu (aptuveni 111 000 eiro). Lai izskatītos ticami, noziedznieki bieži vien uzdodas par labi pazīstamiem uzņēmumiem, piemēram, “Allianz” vai “Indeed”, vai izmanto pilnībā izdomātus zīmolu nosaukumus.
Satraucošākais ir tas, cik nemanāmi šīs krāpniecības shēmas iekļaujas ikdienas tiešsaistes uzvedībā. Piedāvājumi nav agresīvi vai acīmredzami viltoti – tie izskatās ikdienišķi, pazīstami un viegli atmetami kā nekaitīgi.
Varam secināt, ka sociālās platformas, automatizācija un mākslīgā intelekta rīki turpina attīstīties. Šāda veida mazas piepūles, bet augstas ticamības krāpniecība, visticamāk, kļūs arvien izplatītāka. Piesardzība tiešsaistē vairs nenozīmē tikai pamanīt sliktas gramatikas vai neveikla dizaina kļūdas, bet gan arī atzīt, ka pat ļoti ikdienišķa mijiedarbība var radīt reālu risku.
